“Integrācija” un “asimilācija” ir divi termini ar līdzīgu definējumu un tomēr ļoti atšķirīgu sagaidāmo rezultātu. Ja raugāmies Diasporas kontekstā, tad mītnes zemē integrējies latvietis nekad nezaudēs savu latvisko identitāti, taču asimilējies – pazaudēs, labākajā gadījumā paliekot vien cilvēks, kura dzimtas saknes nāk no Latvijas. Starp mums ir tādi, kam identitāte ir svarīga un ir tādi, kuriem - ne. Izvēle katra paša ziņā.

Droši vien, ka nav nozīmes stāstīt par to, cik viegli jeb sarežģīti ir mācīt, noturēt un attīstīt bērna latviešu valodu, ja viņš dzimis un aug ārpus Latvijas. Zinām arī to, cik daudz papildus laika un naudas tas prasa vecākiem, jo īpaši gadījumos, ja bērns aug jauktā ģimenē. Šoreiz stāsts par Baibu un viņas pieredzi, audzinot dēlu latviski. Baibas Gaigr vīrs ir čehs un viņu ikdienas sarunas mājās pārsvarā norit angļu valodā, taču ar dēlu viņa sarunājas latviski.

Straujais diasporas bērnu un jauniešu asimilācijas process Latvijai ir liels izaicinājums, norādīts ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos 2018.gadā. Ziņojuma sadaļā par sadarbību ar tautiešiem ārvalstīs un konsulāro darbu skaidrots, ka Latvijas valsts ir vitāli ieinteresēta, lai pilsoņi ne tikai nezaudētu saikni ar Latviju, bet arī saglabātu dzimto valodu nākamajai paaudzei.