Pērn Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājās par 11 100 cilvēkiem jeb 0,6%, kas ir vislielākais kritums starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētais informatīvais apskats "Demogrāfija". Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās septiņās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Polijā, Grieķijā, Ungārijā, Slovākijā, Bulgārijā un Itālijā iedzīvotāju skaita samazinājums 2023.gadā bija mazāks par 0,5%.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

2023.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 883 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem 361 tūkstotis jeb 19,2% bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. No 2016.gada sākuma bērnu (0-17 gadi) skaits palielinājies par 9,1 tūkstoti jeb 2,6%. Bērnu īpatsvara palielināšanos veicināja nelielais dzimstības pieaugums 2013.-2016. gadā, kā arī no Ukrainas iebraukušo ģimeņu ar bērniem skaits.

2023.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju - par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

2021.gadā visizplatītākie uzvārdi starp Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem bija Ivanovs/-a (11 tūkst. personu) un Bērziņš/-a (10 tūkst. personu), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gada tautas un mājokļu skaitīšanas1 dati. Ap astoņiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju uzvārds ir Kalniņš/-a un Ozoliņš/-a. Virs pieciem tūkstošiem personu ir uzvārds Jansons/-e, Ozols/-a, Liepiņš/-a, Krūmiņš/-a un Vasiļjevs/-a. Izplatītāko uzvārdu vidū retāk sastopami (virs tūkst. personu) ir Millers/-e, Zālītis/-e, Dmitrijevs/-a, Antonovs/-a un Gūtmanis/-e.

Pērn, mirušo skaitam divas reizes pārsniedzot dzimušo skaitu, Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 17200, bet ilgtermiņa migrācijas rezultātā - tikai par 286 cilvēkiem, kas ir zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022.gada informatīvais apskats. Kopumā kopš 1991.gada iedzīvotāju dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs.

2022.gada septembrī, salīdzinot ar 2021.gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 22,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai.

2021.gadā Latvijā no ārvalstīm atgriezās gandrīz 7 tūkstoši remigrantu jeb 54,8% no visiem iebraucējiem. Tie ir Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie eksperimentālās statistikas dati, ar kuriem Rīgas plānošanas reģiona rīkotajā domnīcā par remigrāciju 16.septembrī iepazīstinās CSP Sociālās statistikas departamenta vecākā eksperte Ance Ceriņa.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 876 tūkst. iedzīvotāju - par 17,5 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. "Iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu - mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību - un ne vairs ar migrāciju," pauž CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.

2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 893 tūkst. iedzīvotāju – par 14,5 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas skaitīšanas dati. “Iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Cēsu iedzīvotāju skaitam,” pauž CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.