7.janvārī Latvijas Ministru kabineta (MK) sēdē tika pieņemti grozījumi MK noteikumos, kuri nosaka kārtību, kādā atzīst profesionālo kvalifikāciju pastāvīgai profesionālajai darbībai Latvijā, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. Grozījumi paredz saīsināt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas termiņus diasporas pārstāvjiem.

Aizvadītā gada beigās, 30. decembrī, tika publiskots Latvijas Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2020. gadā. Cita starpā ziņojumā ir sadaļa, kas raksturo saikni ar tautiešiem ārvalstīs:

Lai noskaidrotu to, kas tad īsti ir remigrants, paskatīsimies, kā tas tiek definēts Latvijas Republikas tiesību aktos. Ja Diasporas likums nosaka, ka “Diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi", tad ir tikai loģiski, ka tie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kas dzīvo Latvijā, nav diaspora. Bet, kas tad ir remigrants?

Ārlietu ministrijas (ĀM) diasporas projektu izvērtēšanas komisija līdz 2020.gada 1.decembrim bija saņēmusi 19 projektu pieteikumus, no kuriem ir atbalstījusi 14 projektus kopsummā līdz 33 747,10 €. Starp atbalstītajiem projektiem ir arī divi pieteikumi no Īrijas sabiedriskās organizācijas. Jau vēstīts, ka šajā projektu kārtā no Īrijas tika iesniegti trīs pieteikumi.

Saeima ceturtdien, 17.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā, un līdz ar to vēlētājiem ārvalstīs būs nodrošināta iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās, balsojot pa pastu, vēstī Saeimas Preses dienests. Likums grozīts, lai veicinātu balsstiesīgo Latvijas pilsoņu dalību pašvaldību vēlēšanās, atbalstītu diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību un pašvaldību norisēs iesaistītu pēc iespējas vairāk diasporas pārstāvju, tādējādi saglabājot saikni ar Latviju un latvisko identitāti.

Latvijas Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāta G. Eglīša piedāvātās izmaiņas attiecībā uz ārvalstīs gūtajiem pensijas ienākumiem, teikts JKP paziņojumā. Tās attieksies uz remigrējušajiem diasporas locekļiem, kuri pirms atgriešanās Latvijā kopumā vismaz 36 mēnešus nav bijuši Latvijas rezidenti.

Vakar, 11. decembrī, norisinājās šī gada noslēdzošā Diasporas konsultatīvā padome (DKP), ko vadīja DKP priekšsēdētāja un Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele, dara zināmu Komunikācijas grupa. Gavele pateicās diasporas politikā iesaistītajām valsts institūcijām, nevalstiskajām un diasporas organizācijām par darbu 2020. gadā, akcentējot, ka aizvadīts darbīgs un izaicinājumiem bagāts gads, kura laikā notikušas četras Diasporas konsultatīvās padomes sēdes.

Pēc pirmā plaši pārstāvētā ārvalstu latviešu kultūrtelpas semināra, otrā tikšanās reize bija veltīta 2023.gadā plānotajai Dziesmu svētku 150-gadei, dara zināmu Kultūras projektu vadītāja Inguna Grietiņa-Dārziņa. Tajā piedalījās visu iepriekš iezīmēto kultūras attīstības jomu pārstāvji un amatpersonas no Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC), lai informētu par iesaistes un sadarbības iespējām.

Šajā gadā piedzīvotais izglītības nozares cilvēkiem un organizācijām ir gan licis spiest pauzi, gan iedevis neiedomājami spēcīgu paātrinājumu dažādām pārmaiņām, sadarbībām, jaunām formām un pieredzēm. Kāds ir “jaunais tagad” skolotājiem - par to tiešraides konferencē “Mēs veidojam pārmaiņas”, kas notiks 12. decembrī plkst. 10.00 pēc Latvijas laika.

Šodien Zoom platformā notika diasporas bērnu radošo darbu konkursa “Iebrienot rudenī” dalībnieku saiets. Tajā tika paziņoti konkursa rezultāti trīs vecuma grupās. Šoreiz žūrijai bija jāvērtē bērnu darbiņi veselās trīs izpausmēs – rakstošajā, zīmētajā un fotografētajā. Kā atzīst konkursa idejas autore Ingrida Tārauda (Īrija klubs “Baltie vārti”) – šoreiz žūrijai nenācās viegli noteikt uzvarētājus.