Aptuveni mēnesi pēc Diasporas likuma pieņemšanas vairāki deputāti rosinājuši tajā sašaurināt diasporas definīciju, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma". Pēc strīdiem vairāku mēnešu garumā 12. Saeimas deputāti vienojās par plašu diasporas definīciju - tai var piederēt jebkurš, kam ir saikne ar Latviju.

Latvijas Valsts prezidents 14. novembrī ir izsludinājis Diasporas likumu, kas, cita starpā, paredz iespēju papildus dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu adresi Latvijā un iespēju veikt brīvprātīgas iemaksas, lai iegūtu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, kā arī iespēju brīvprātīgi pievienoties valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, lai saņemtu vecuma pensiju.

Saeima ceturtdien, 1.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja jaunu Diasporas likumu, kura mērķis ir stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai, nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt un stiprināt saikni ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu diasporā, vēstī Saeimas Preses dienests. Tāpat likums paredz nodrošināt labvēlīgus apstākļus remigrācijai.

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 19.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja Diasporas likuma projektu, kura mērķis ir stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai, kā arī nodrošināt labvēlīgus apstākļus remigrācijai. Tomēr, Diasporas likuma iniciators un tā izstrādes darba grupas vadītājs Rihards Kols (NA) norāda, ka šobrīd Ārlietu komisijā trešajā lasījumā apstiprinātā diasporas definīcija ir ļoti problemātiska.

Saeimas Ārlietu komisijas šodien panāca vienošanos par Diasporas likumprojektā ietverto diasporas definīciju, papildinot jau 2.lasījumā atbalstīto definīciju, kā arī vienbalsīgi virzot likumprojektu pēdējam lasījumam Saeimā. Papildinātā definīcija tika virzīta kā Ārlietu komisijas priekšlikums, nosakot, ka diaspora tiek definēta kā "ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir noturīga sociālā saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi".

Saeimas Ārlietu komisija šodien izskatīja teju visus priekšlikumus Diasporas likumprojektam, kas iesniegti pēdējam lasījumam, bet priekšlikumi par diasporas definīciju tika atlikti uz pēdējo sēdi. Pēdējam jeb 3.lasījumam tika iesniegti teju 90 Saeimas Juridiskā biroja, Kultūras ministrijas, Iekšlietu ministrijas, deputātu un citu pušu priekšlikumi, kā arī papildus priekšlikumi, piemēram, no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS).

Saeima ceturtdien, 4.oktobrī, otrajā lasījumā atbalstīja jauna Diasporas likuma projektu, kura mērķis ir stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai, nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt un paplašināt saikni ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu diasporā, dara zināmu Saeimas Preses dienests. Tāpat likumprojekts paredz nodrošināt labvēlīgus apstākļus remigrācijai.

Koalīcija pirmdien vienojusies uz nedēļu atlikt Diasporas likumprojekta skatīšana otrajā lasījumā, lai ar diasporas organizācijām izrunātu jautājumu par diasporas definīciju, pēc koalīcijas sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Šajā jautājumā nepieciešama profesionāla diskusija ar diasporas organizāciju un juristu dalību, norādīja premjers.

Saeimas Ārlietu komisija šodien vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš (V) norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās šodien. Deputāts Hosams Abu Meri (V) rosina noteikt, ka pēc atgriešanās Latvijā diasporas pārstāvjiem saskaņā ar ārvalstu likumiem izmaksātās pensijas tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) tādā apmērā, kādā tās pārsniedz attiecīgās ārvalsts neapliekamo minimumu.

Saeimas Ārlietu komisija, izskatot topošajam Diasporas likumam iesniegtos priekšlikumus, vakar vēl nepanāca vienošanos par pensiju jautājuma regulējumu tajā. Politiķi sagaida Labklājības ministrijas (LM) un Finanšu ministrijas (FM) ierosinājumus pensiju jautājuma regulējumam Diasporas likumā. Likumprojektam ir iesniegti vairāki priekšlikumi par šo jautājumu.