Šajās intervijās nerunāsim par emigrācijas iemesliem dažādos laika posmos, bet gan par to, kā diasporā notiek cīņa par latviskuma saglabāšanu katrā nākošajā paaudzē, kā gadu gaitā mainās šīs cīņas metodes un kādi ir tās rezultāti. Lai arī mums visiem ir kopīga kultūra un valoda, diasporas kopienas dažādās valstīs ir atšķirīgas. Arī latviskuma saglabāšana, mainoties paaudzēm, mainās, jo mainās diasporas pieredze, mainās motivācija un mainās apstākļi, kas to visu ietekmē.

Ceturtdien, 17.augustā, Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) līdzfinansētā projekta “Ar roku uz pulsa” ietvaros portāla www.baltic-ireland.ie žurnālisti Castlebar tikās ar Latvijas Universitātes asociēto profesoru, pasniedzēju un publicistu Ivaru Ījabu, kurš Īrijā viesojās kopā ar savu meitu un piedalījās Īrijas 3x3 nometnē kā Politikas ievirzes vadītājs.

Šovasar Latvijas vēstniecībā Dublinā mainās vēstnieki. Jau vēstīts, ka Gintu Apalu Latvijas vēstnieka Īrijā amatā nomainīs Jānis Sīlis, kuram šis būs pirmais darbs kā vēstniecības vadītājam. Sīļa kungs no 2014. gada līdz šā gada jūlijam bija Latvijas vēstniecības Gruzijā vadītāja vietnieks, bet tagad ir ieradies Dublinā un jau iepazinies ar savu jauno darba vietu un amatu, kā arī sniedzis interviju portālam baltic-ireland.ie.

Aizvadītās nedēļas nogalē, no 28. līdz 30. jūlijam, notika pirmais Eiropas latviešu kongress, kuru rīkoja Eiropas latviešu apvienība (ELA). Lai arī ideja par šādu kongresu dzima vēl iepriekšējā ELAs prezidija laikā, to īstenoja tagadējā vadība un tas notika pateicoties ELAs priekšsēdētāja Kristapa Graša mērķtiecībai un viņa vietnieces Elīnas Pinto neatlaidībai.

27.jūlijā, Rīgā, Saeimas Baltiešu zālē notika Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās organizācijās strādājošo latviešu neformālās sadarbības forums. To rīkoja  Eiropas Latviešu apvienība (ELA), sadarbībā ar Eiropas Kustību Latvijā un Saeimu un tas bija vērsts uz diasporas nozaru ekspertu zinātības un pieredzes apzināšanu.

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns tika izstrādāts 2013.gadā un šī paša gada 30.jūlijā Ministru kabinets  pieņēma un Valdis Dombrovskis parakstīja MK Noteikumus Nr. 356. Viens no Noteikumu punktiem paredzēja, ka  Ekonomikas ministrijai līdz 2017.gada 31.martam ir jāiesniedz informatīvo ziņojumu par plānā paredzēto pasākumu izpildi.

Interneta izpētes un tehnoloģiju uzņēmuma "Gemius" veiktā iedzīvotāju aptauja uzrādīja, ka 12,3% Latvijas iedzīvotāju Jāņus nesvinēs. Savukārt diasporā, un šajā gadījumā konkrēti Īrijā, Jāņus ar svinībām neatzīmēja 42% tautiešu (16% - jo jāstrādā, 26% - cita iemesla dēļ), liecina portāla baltic-ireland.ie veiktā tautiešu aptauja.

Mūsu teksta/foto tiešraide no notikuma vietas Eslingenā ir beigusies. Ir beigušies svētki, kas dalībnieku atmiņā paliks vienmēr un katrā ziņā tiks ierakstīti diasporas vēsturē gluži tāpat, kā tas notika pēc svētkiem 1947.gada maijā. Trīs dienas Vācijas pilsētā pie Nekārupes bija spilgtas, saulainas un saturiski ārkārtīgi bagātas.

Teksta tiešraide no notikumu vietas trīs dienu garumā Latviešu rosība Eslingenā jau sākusies. Šodien, 15. jūnijā, te ieradušies dejotāji un dziedātāji, folkloristi, aktieri un amatnieki. Ir sagatavotas zāles koncertiem, izrādei un izstādei, darbojas informācijas centrs un svētku rīkotāji vēl steidz pabeigt pēdējos darbiņus. Jau notikuši pirmie mēģinājumi un svētku dalībnieki ir gatavi svinībām.

Vēl tikai pāris dienas un Eslingenā sabrauks latvieši no tālām un tuvām valstīm, arī no Īrijas. Eslingenas Dziesmu svētku 70 gadu svinības, ko jūnija vidū atzīmēs Eiropas latvieši, nav tikai māksliniecisko kolektīvu snieguma, latviešu tradīciju un amatniecības cildināšana. Tā nav arī tikai Latvijas un latviešu vārda nešana pasaulē. Tā ir arī cieņpilna galvas noliekšana to latviešu bēgļu priekšā, kas pēc Otrā pasaules kara bija spiesti pamest savu okupēto dzimteni. Viņi pameta savu zemi, bet tajā pašā laikā svēti glabāja un kopa savu latvisko piederību.