Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM) izsludina atklātu projektu konkursu 2020.gadā īstenojamiem projektiem programmas „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" ietvaros, kas tiek finansēta no Sabiedrības integrācijas fondam programmas īstenošanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Sabiedrības integrācijas fondam (SIF) ir jābūt starpniekam starp nevalstisko sektoru un valsti, tostarp ar valsts naudu un resursiem stiprinot nevalstiskās organizācijas. Uzklausot atbildīgās amatpersonas, redzam apņēmību un vīziju SIF virzībai uz attīstību, trešdien, 4.decembrī, pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes sacīja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, informē Saeimas Preses dienests.

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padome šodien par fonda sekretariāta direktori apstiprināja biedrības "Ascendum" valdes priekšsēdētāju, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) sievu Zaigu Pūci. Pūci amatā apstiprināja ar septiņām balsīm par.

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padome, 4.oktobra sēdē, atbalstīja četrus projektus programmā "Latviešu valodas apguve remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem", teikts SIF paziņojumā. Valsts budžeta programmas konkurss noslēdzās 5.septembrī ar saņemtiem pieciem projektu iesniegumiem.

Šovasar Vācijā pirmo reizi izskanējusi latviešu diasporas bērnu himna “Jauna dziesma”, kuras mūzikas autore ir latviešu izcelsmes komponiste, prestižās “Emmy” balvas laureāte un jaunās latviešu filmas “Dvēseļu putenis” mūzikas komponiste Lolita Ritmanis, bet vārdu autors – mūziķis un dzejnieks Guntars Račs, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja Laura Putāne.

Noslēdzot projektu “Īrijas un Lielbritānijas sabiedrisko organizāciju kapacitātes stiprināšana”, kura ietvarā tika īstenots trīs dienu seminārs Kāslbārā (Castlebar, Co Mayo), no 2019. gada 21. līdz 23. augustam, Īrijas latviešu ziņu portāla Baltic-Ireland.ie TV radošā grupa “Piektais novads” ir sagatavojusi videomateriālu, kas ļauj ieskatīties semināra norisē.

Turpinot sarunu par Diasporas likumu, šoreiz pāriesim pie tā, kādas tad iespējas mums, kā diasporai tas paver. Un te nu man jāatgādina, ka likums mūs noteikti neierobežo un neuzliek arī pienākumus, tas drīzāk mūs aicina piedalīties un dot savu pienesumu. Šim nolūkam kalpo likuma 8. pants, kas paredz diasporas līdzdalību diasporas politikas izstrādē un īstenošanā.

Turpinot rakstu sēriju par Diasporas likumu, šoreiz pievērsīsimies likuma otrajai nodaļai, kuras nosaukums ir “Diasporas politika un tās īstenošana”. Šī nodaļa ir vērsta uz to, lai nodrošinātu diasporas politikas uzdevumu izpildi un šādu uzdevumu ir daudz. To kopējais skaits ir trīspadsmit un tie ir uzskaitīti Likuma 4.pantā. Tātad 4. Pants paredz šādu uzdevumu nodrošināšanu:

Portāls Baltic-Ireland.ie saistībā ar 2018.gadā Latvijas Saeimā pieņemto Diasporas likumu, kas stājās spēkā sākot ar šā gada 1. janvāri, ir paredzējis sagatavot rakstu sēriju. Tās nolūks nav kādu juridiski izglītot. Taču raksti palīdzēs noskaidrot to, kāpēc šāds likums vispār ir vajadzīgs, ko tas dod katram no mums personīgi un galu galā saprast, kas tad mēs, ārpus Latvijā dzīvojošie esam.

Latviešu kultūras fonda Īrijā (LKFĪ) rīkotais seminārs latviešu sabiedrisko organizāciju vadītājiem un pārstāvjiem Kāslbaras pilsētiņā (Castlebar) ir noslēdzies. Dalībnieki no Dublinas, Galvejas un Meijo Īrijā, kā arī no Skotijas, Velsas un Anglijas Lielbritānijā trīs dienas ir cītīgi apguvuši prasmes, kas viņiem vēlāk noderēs sabiedriskajā darbā savos kolektīvos, kopās un organizācijās.