Pusei ārzemēs dzīvojošo latviešu bērnu – viduvējas, vājas vai nekādas latviešu valodas zināšanas

Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3-17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, – liecina LU Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja. Vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas. Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% latviešu bērnu, bet labi – 21%.

Šādus satraucošus faktus par latviešu valodas zudumu ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kā arī diasporas bērnu straujo asimilēšanos atklāj pagājušajā gadā noslēdzies Eiropas Sociālā Fonda (ESF) atbalstītais zinātniski pētnieciskais projekts “Latvijas emigrantu kopienas”.
“Aptauja liecina, ka nepietiekamas latviešu valodas zināšanas potenciālo reemigrantu, viņu ģimenes locekļu un bērnu vidū var kļūt par nozīmīgu šķērsli atgriezties Latvijā tiem, kuri to vēlētos”, norāda projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.
Pēc respondentu – bērnu vecāku un ģimenes locekļu – vērtējuma, 70% ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu bērnu 3-17 gadu vecumā spēj labi vai ļoti labi saprast latviešu valodu, 55% labi runā latviski, taču daudz grūtāk tiem padodas rakstīšana un lasīšana latviešu valodā: aptuveni puse vispār nelasa un neraksta latviski. Zīmīgi, ka trešdaļa latviešu bērnu ārpus Latvijas nebūtu spējīgi sazināties latviski: viņu latviešu sarunu valodas prasmes ir vājas, ļoti vājas vai nekādas. Tie, kas aizbraukuši kā bērni, īpaši agrā vecumā, valodu aizmirst, kamēr tiem, kuri jau piedzimst ārzemēs apgūt latviešu valodu ir īpašs izaicinājums.

Šo situāciju lielā mērā nosaka valodas lietojums ģimenē. Kā liecina aptauja, tikai 40% no tiem, kuri pirms aizbraukšanas no Latvijas ģimenē runāja latviešu valodā (un šobrīd nedzīvo vieni), patlaban ģimenē runā vienīgi latviešu valodā. Trešdaļa (34%) ģimeņu ir pilnībā atteikušās no latviešu valodas lietošanas ģimenē, turpretī katrā ceturtajā (26%) šādā ģimenē runā gan latviešu, gan kādā citā valodā. Dažādu iemeslu dēļ krievu valodas zudums krievvalodīgo ģimeņu vidū norisinās daudz lēnāk.

Interesanti, ka starp latviešiem tomēr dominē vēlēšanās, lai bērns saprastu latviešu valodu: aptuveni divas trešdaļas (68%) ārzemēs dzīvojošo latviešu, kuru ģimenē aug bērns, vēlas, lai viņu bērns brīvi pārvaldītu latviešu valodu. 22% vēlas, lai bērns vismaz saprot un spēj sazināties latviski, bet tikai 7% latviešu nav svarīgi, lai bērns zinātu latviešu valodu. Diemžēl dažādu apstākļu dēļ vecāki paši šo vēlmi bieži vien nespēj piepildīt. Rezultātu analīze liecina, ka papildus latviešu valodas lietošanai ģimenē īpaši būtiska loma ir grāmatu lasīšanai latviešu valodā. Valodu zināšanas ievērojami labākas ir arī tiem bērniem, kas skatās latviešu filmas, multfilmas un spēlē datorspēles latviešu valodā. Ārkārtīgi būtiska nozīme ir arī vecāku motivācijai iemācīt saviem bērniem latviešu valodu vai neļaut to pazaudēt, un šī motivācija bieži vien saistīta ar plāniem, ka bērns iespējams kādreiz atgriezīsies Latvijā. Svarīga arī saiknes saglabāšana ar Latviju un latviešiem kopumā.

Latviešu valodas prasmi ārzemēs strauji zaudē ne vien bērni, bet arī pieaugušie, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda. Taču arī no tiem ārzemēs dzīvojošajiem pieaugušajiem, kuri sevi identificē kā latviešus, tikai 80% brīvi pārvalda latviešu valodu. Pētījums arī atklāj, ka starp latviešiem, īpaši starp latviešu sievietēm, ļoti izplatītas ir starpetniskās laulības. Tātad, izlemjot pārcelties uz Latviju, latviešu valoda būtu jāapgūst arī remigranta dzīvesbiedram vai dzīvesbiedrei. Šajā situācijā svarīgi nodrošināt ne vien atbalstu reemigrantu bērniem, iekļaujoties Latvijas skolu sistēmā, bet arī pieeju intensīviem un atraktīviem latviešu valodas kursiem angļu valodā runājošiem pieaugušajiem.

Pētnieciskajā projektā “Latvijas emigrantu kopienas” apkopota informācija arī par 14 068 ārpus Latvijas dzīvojošajiem latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem 118 valstīs, tai skaitā aptuveni 2000 ārpus Latvijas dzīvojošajiem Latvijas izcelsmes bērniem.

FOTO: baltic-ireland.ie