Piektdiena, 22. novembris, Varda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Brexit ietekmēs Īriju draugiem.lv

- 27.06.2016
Sadaļas: Ziņas IRL - Atslēgvārdi: , , , ,

Belfast 001Šodien mēs visi esam vēstures liecinieki, jo pasaules kārtība un, īpaši, Eiropas Savienība (ES) ir mainījusies.
Maz ticams, ka Īrijas attiecības ar Apvienoto Karalisti (AK) vēl kādreiz būs tādas pašas kā agrāk, raksta Independent.ie.
Žurnālisti Kevin Doyle, John Downing un Cormac McQuinn piedāvā skatījumu uz dažām no galvenajām jomām, kurās notiks pārmaiņas.

Ekonomika
Finanšu ministrs Michael Noonan šonedēļ nācis klajā ar Vasaras Ekonomikas pārskatu, kurā aprēķināts, ka Brexit vairāk nekā divu gadu laikā varētu Īrijai izmaksāt 3 miljardus eiro. Tas, iespējams, izslēdz jebkurus nodokļu samazinājumus un papildu izdevumus turpmākajos gados.
Ministrs gan ir mēģinājis mazināt bažas, apliecinot, ka tas neietekmēs brīvās naudas apjomu, ko valdība tērēs.
“Tie ir viegli regulējami skaitļi, jo tajos ir daudz mainīgu daļu,” viņš teica.
Vēl tiek uzskatīts, ka Brexit Īrijai kā vienīgajai angļu valodā runājošai valstij Eiropas Savienībā nodrošinās iespēju piesaistīt jaunus starptautiskus uzņēmumus.
Mārciņas vērtība ir strauji kritusies un nav skaidrs, kas ar to notiks tālāk.

Ziemeļīrija
Jau tagad parādījušies aicinājumi rīkot referendumu par vienotu Īriju, bet tiešais jautājums – kā cilvēki varēs šķērsot robežu? Pirms Brexit Īrijas premjers Enda Kenny brīdināja, ka varētu tikt atjaunota robežkontrole. Neviens nevēlas atgriešanos pie fiziskās robežas, bet to, vai uz Īrijas M1 veidosies sastrēgumi, noteiks AK izstāšanās sarunas ar pārējo ES.
Ieņēmumu dienests pēta, kā notiks muitas kontrole, ja Brexit patiešām notiks, un elektroniskas pārbaudes tiek uzskatītas par vienu no iespējām.
Pastāv bažas, ka britu referenduma rezultāti varētu apdraudēt arī trauslo miera procesu, kurš kopš pirmajiem pamieriem 1994. gadā tiek atbalstīts ar ES dotācijām 1,5 miljardu eiro vērtībā. Kā zināms, vairākums unionistu partiju atbalsta aiziešanu, savukārt nacionālisti – palikšanu ES. Galu galā 55,8% Ziemeļīrijas balsotāju izvēlējās palikt ES sastāvā.
Laika periodā no 2014. līdz 2020.gadam Ziemeļīrijai bija paredzēts saņemt 3,5 miljardus eiro dažādās ES reģionālajās, miera nodrošināšanas un lauksaimniecības subsīdijās. Kopumā 87% fermeru ienākumu veido ES dotācijas.
Brexit var ietekmēt arī visas salas piedāvājumu 2023.gadā rīkot Regbija Pasaules kausu.

Tieslietas
Īrijas Gardas un AK policijas cieši un produktīvi sadarbojas virknē jautājumu un šī sadarbība būtu jāsaglabā. Kopā tiek strādāts plašā jautājumu spektrā – sākot no disidentu teroristu grupu apkarošanas, līdz pat kontrabandas novēršanai.
Nesen tika panākta vienošanās par pārrobežu policijas stratēģiju, kas ietver kopīgas izmeklēšanas, izlūkošanas un ārkārtas plānošanu, un to paredzēts uzsākt drīzumā.

Ārlietas
Visas attiecības ar Lielbritāniju un ES mainīsies, šis būs murgs diplomātiem. Tie, kuri apgalvo, ka Īrijai un Lielbritānijai bija īpašas attiecības vēl pirms ES, neievēro galvenos punktus. Neatkarīgi no tā, kādi britu izstāšanās nosacījumi tiktu pieņemti, par tiem ir jāvienojas ar pārējām 27 ES valstīm. Potenciālā plaisa jau ir parādījusies – Īrija aicina AK saglabāt pilnīgu piekļuvi vienotajam tirgum, bet Vācija brīdina, ka Lielbritānija nevar izvēlēties nosacījumus.

Īri Lielbritānijā
Īrijai ar Lielbritāniju ir kopīga ceļošanas zona kopš valsts dibināšanas. Praksē pret Īrijas pilsoņiem kaimiņsalā izturas tāpat kā pret britiem attiecībā uz, piemēram, sociālās aprūpes, darba un pensiju jautājumiem. Izstāšanās kampaņas aktīvisti apgalvoja, ka apmēram 600 tūkstošiem Īrijā dzimušo imigrantu, kas dzīvo Lielbritānijā, īpašais statuss nemainīsies.
Taču bijusī Īrijas prezidente Mary McAleese pauda bažas, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Lielbritānija nevarētu saglabāt īriem “īpašo statusu”.

Bizness
Uzņēmējdarbībā Brexit rezultāti sniedz gan riskus, gan iespējas. Runājot par plašāku ekonomiku, ESRI ir brīdinājis, ka Īrijas IKP varētu samazināties par 0,3% uz katru Apvienotās Karalistes IKP krituma procenta punktu.
Sliktas ziņas Īrijas uzņēmumiem ir ekonomikas prognozes par Lielbritānijas tirgus svārstīgumu un kritumu.
Businesa lobiju grupas ir brīdinājušas, ka mazie un vidējie uzņēmumi varētu saņemt lielāku triecienu nekā lielāki uzņēmumi. Pašlaik tirdzniecības apjoms starp Īriju un Apvienoto Karalisti katru nedēļu ir 1,2 miljardi eiro. ESRI ekonomisti ir aprēķinājuši, ka tas vidējā termiņā, varētu samazināties pat par 20%, ja Lielbritānija atstāj ES.
Runājot par Īrijas eksportu, daudz kas būs atkarīgs no izstāšanās nosacījumiem, kurus pieņems Apvienotā Karaliste un ES. Mārciņas vērtības kritums kaitēs īru eksportam. Īpaši neaizsargāti pret traucējumiem eksportā ir lauksaimnieki – pārtikas ražotāji.

Ceļošana
Pasu kontrole varētu kļūt par neatņemamu daļu ceļojumiem starp Īriju un Lielbritāniju. Visiem jābūt gataviem, ka nāksies uzrādīt ceļošanas dokumentus prāmju ostās un pie sliktākā scenārija – arī uz robežas ar Ziemeļīriju, lai arī abas valdības gribētu izvairīties no šādas iespējamības.
Tūristi no Lielbritānijas veidoja 40% no kopējā ārvalstnieku skaita, kas apmeklēja Īriju 2015. gadā.
Tie ir vairāk nekā trīs miljoni individuālo ceļojumu un šos skaitļus krietni varētu samazināt britu mārciņas vērtības krišanās.

Lauksaimniecība un pārtika
Īrijas lauksaimniecība tiks krietni ietekmēta, tā kā pagājušajā gadā uz Lielbritāniju tika nosūtīta lauksaimniecības produkcija 5,1 miljardu eiro vērtībā. Briti ik gadu iepērk īru liellopu gaļu par 1,1 miljardu eiro, piena produktus par 1 miljardu eiro un 60% īru cūkgaļas 3,3 miljonu eiro vērtībā. Tiek prognozēts, ka tas viss varētu samazināties par apmēram 8% vai apmēram 800 miljoniem eiro gadā.
Apvienotās Karalistes ES iemaksu 8,4 miljardu eiro gadā zaudēšana varētu ietekmēt Briseles finansējumu Īrijas lauksaimniecībai, kā arī varētu būt jāizstrādā jauni dzīvnieku un augu veselības aizsardzības noteikumi.
Lielbritānijai un Īrijai būs spiestas veidot jaunu tirdzniecības režīmu. Bet tas būs jāsaskaņo ar visiem ES partneriem.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie