Otrdiena, 26. septembris, Varda dienas: Kurts, Knuts, Gundars

Vēstniecības rīkotā gada noslēguma tikšanās draugiem.lv

- 18.12.2016

IMG_1591Lai pārrunātu gada laikā paveikto un nākamajā gadā plānoto, arī šā gada nogalē, konkrētāk – 17.decembrī, Latvijas vēstniecība Īrijā rīkoja pasākumu, uz kuru tika aicināti Īrijas latviešu sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Atšķirībā no citiem gadiem, šoreiz vēstnieks Gints Apals darba kartībā nebija iekļāvis vēstniecības Konsulārās nodaļas atskaiti, vairāk laika veltot informācijai par Ārlietu ministrijas (ĀM) atbalstītajiem Īrijas pasākumiem 2016.gadā un ĀM projektu programmu diasporas atbalstam 2017.gadā.

Savukārt sanāksmes otrā daļa tika veltīta sarunām ar Latvijas Saeimas deputātu, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītāju Ilmāru Latkovski, kas šajā nedēļas nogalē viesojās Dublinā.
Uz tikšanos vēstniecībā bija ieradušies astoņpadsmit aktīvisti no dažādām Īrijas latviešu organizācijām un interešu grupām: Īrijas Latviešu Nacionālās Padomes, abām Luterāņu draudzēm, Leinsteres latviešu biedrības, Leinsteres Latviešu Kultūrizglītības Asociācijas “DZINTARS”, Labo cilvēku kluba, Latviešu biedrības Cavan un šīs biedrības latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņas “Zinītis”, kā arī individuāli pārstāvji. Bez diasporas organizācijām pasākumā piedalījās arī Latvijas organizācijas “Īrijas – Latvijas Tirdzniecības kamera” vadītāja Ilze Krēsliņa, kas organizē Latvijas uzņēmēju tūrisma braucienus un vizītes uz Zaļo salu, kā arī sadarbojas ar dažām Īrijas latviešu organizācijām.
Vispirms vēstnieks Gints Apals klātesošos informēja par Latvijas valsts atbalstu diasporai Īrijā, kas pagājušajā gadā kopumā sastādījis daudzus desmitus tūkstošus eiro dažādu Īrijas latviešu pasākumu rīkošanai. Šī summa gan nav salīdzināma ar to, ko Īrijas latvieši ik gadu nosūta uz dzimteni. Vēstnieks minēja, ka apkopotie finanšu dati rāda, ka, piemēram, pagājušajā gadā no Īrijas uz Latviju ir aizsūtīti 79 miljoni eiro. Te arī jāpiebilst, ka šajā ciparā nav ieskaitīta tā nauda, kas neiet caur banku kontiem, bet tiek aizvesta cilvēkiem braucot uz Latviju. Tātad Latvijā ieplūstošās naudas gala cipars ir krietni lielāks. Taču jebkurā gadījumā, protams, paldies Latvijas valstij par atbalstu.
Vēstnieks Gints Apals klātesošos informēja arī par to, ka Ārlietu ministrija diasporas projektus atbalstīs arī 2017.gadā. Ja tos brīvā formā varēja iesniegt arī iepriekš, tad, sākot ar nākošo gadu, kārtība mainīsies. Mainīsies ne tikai iesniedzamo projektu aprakstu prasības, bet arī atskaišu sagatavošana, kas būs jāiesniedz pēc atbalstīto projektu īstenošanas. Vēstnieks skaidroja, ka vidēji viens projekts varētu saņemt apmēram pusotru tūkstoti eiro un tagad projektu iesniedzēji varēs būt ne tikai Īrijā, bet arī Latvijā reģistrētas diasporas organizācijas.

Pēcpusdienas otrajā daļā Īrijas latvieši tikās ar Ilmāru Latkovski, kas savulaik Latvijā bija pazīstams žurnālists un publicists, arī tādu populāru televīzijas raidījumu kā “Tādi esam” un “Viss notiek” seja. Ne reizi vien viņš savos raidījumos pats kritizēja politiķus un ironizēja par Saeimas darbu. Tagad Ilmāru Latkovski latvieši diasporā pazīst kā Latvijas Saeimas deputātu un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītāju. Un šī akurāt ir komisija, kas risina arī diasporas jautājumus pašā augstākajā līmenī. Pirms pāris gadiem tieši viņš bija pielicis visai lielas pūles, lai panāktu, ka Sabiedrības integrācijas fonds atjauno programmu vasaras nometnēm, kurās piedalās gan diasporas, gan Latvijas bērni. Tagad, pateicoties šai programmai, arī visai daudzi Īrijas bērni katru vasaru noteiktu laiku pavada Latvijā kopā ar saviem latviešu vienaudžiem.

Deputāts pastāstīja, ka diasporas jautājumu risināšanai komisija galvenokārt sadarbojas ar lielajām klaida latviešu organizācijām – Pasaules brīvo latviešu apvienību un Eiropas latviešu apvienību, kas pārstāv pasaules un noteikta reģiona valstu lokālās organizācijas. Tāpat arī viņš skaidroja, ka šāda strukturēšanās ir svarīga, lai darbs noritētu maksimāli sakārtoti un jēgpilni.

Latkovska kungs atzinās, ka Īrijā ir pirmo reizi un viņam ir interesanti satikties un uzklausīt Īrijas latviešus, tāpēc aicināja klātesošos uzdot jautājumus. Un jautājumu patiešām bija daudz. Gan tādi, kas skar diasporu tieši, piemēram, par daudzkārt kritizēto Reemigrācijas plānu, Repatriācijas likumu, informācijas nepietiekamību atgriežoties Latvijā, krievu valodas prasībām stājoties darbā privātajos uzņēmumos dzimtenē, gan arī par lietām, kas vairāk skar Latvijas latviešus, piemēram, mikrouzņēmumu nodokļu likmes maiņu un politiķu savstarpējo plēšanos Saeimā. Sarunas laikā tās dalībnieki pieskārās arī ļoti plašiem jautājumiem – populismam globālajā politikā un bēgļu krīzei Eiropā.

Pēc sanāksmes Ilmārs Latkovskis turpināja sarunas ar tautiešiem jau neformālākā gaisotnē un tikās arī ar latviešu studentiem Īrijā, mēģinot izzināt viņu vēlmes un mudinot organizēties. Skaidrs ir viens – tieši šodienas studenti būs nākošie latviskās dzīves kopēji Īrijā. To, vai latviskas identitātes saglabāšanai viņi ir gatavi izveidot savu jauniešu kopu, rādīs laiks.

FOTO: baltic-ireland.ie


  1. Paldies Sandrai Bondarevskai par ieskatu sanāksmē, taču arī man, kā sanāksmes dalībniecei, ir kas piebilstams. Varbūt daudz emocionālāk un subjektīvāk, kā tas pieklājas oficiāliem medijiem, bet es neredzu nekādu iemeslu, lai es to nedarītu. Vēl jo vairāk – es nekad neesmu stāvējusi klusu, ja man tiešām ir ko teikt.
    Vispirms gribas piekrist augstāk rakstītajam, ka pietrūka vēstniecības un konsulārās nodaļas atskaite par padarīto, kā arī nākamā gada vēstniecības ieceru un plānu, toties daudz laika tika veltīts tam, lai izskaidrotu par finansējuma iespējām no Ārlietu Ministrijas dažādām sabiedriskajām aktivitātēm. Te nu man gribas izteikt pateicību vēstniekam Gintam Apalam par šo informāciju, jo, patiesībā, tikai līdz ar viņa atnākšanu uz Īriju, visām sabiedriskajām organizācijām tapa zināms par šādām iespējām. Diemžēl, tā arī netiku pie iespējas pajautāt, kad šis Ārlietu Ministrijas finansējums latvieši diasporai Īrijā vispār ir parādījies, jo līdz tam šādu iespēju Īrijas latviešu sabiedriskajām organizācijām nebija.
    Bet nu tālāk emocijas un mans subjektīvais viedoklis. Šādās sanāksmēs piedalos ne pirmo gadu, un ne tikai pie šī vēstnieka, taču ar tik nepatīkamu “pēcgaršu” no šādas sanāksmes aizgāju pirmoreiz. Cita starpā sanāksmes laikā vairākkārt tika pieminēta sab. organizāciju nespēja sadarboties un savstarpējā “kašķēšanās”. Tad nu man, kā cilvēkam, kurš Īrijā dzīvo jau četrpadsmito gadu, piedzīvojušam gan LBĪ rašanos, gan šķelšanos, gan pati esmu darbojusies dažādās sab. organizācijās un biedrībās, un piedzīvojusi šeit Īrijā tradicionālo latviešu kašķēšanos visdažādākajās tās pakāpēs, likās, ka mani pārsteigt ar šo vairs nav iespējams, bet nekā! Manuprāt, Īrijas latvieši tagad var droši lepoties ar to, ka vislielāko jezgu pēdējo gadu laikā ir savārījis tieši vēstnieks! Nezinu, vai tas nāk no ilggadējas darbošanās Saeimā un vēstniekam bija karsta velme uz Īriju atvest deputātu ikdienas komunicēšanas manieres? Varbūt… Bet tik atklātu naidu un konfliktu starp organizācijām un atsevišķiem cilvēkiem nav nācies piedzīvot, un vēl ar vēstnieka atbalstu un pamudinājumu! Ja vēl oktobrī man likās, ka vēstnieks ir nepatiesi apvainots, visi pret viņu vērstie iebildumi safabricēti, tad pēc sestdienas sanāksmes, man izzuda visas ilūzijas. Kas tad tur notika? It kā jau nekas… Vēstnieka augstprātīgā attieksme un citi sīkumi, kas man personīgi nepalika nepamanīti.
    Piemēram, jau tradicionāli, “caur puķēm” un vēstnieka personīgās vainas atzīšanu, tika pārmesta sab. organizācijām viņu rīkoto pasākumu mazā apmeklētība, tāpat vēstniecības rīkoto pasākumu, kas parasti notiek darba dienās, darba laikā, mazā apmeklētība. Neizteikšos, kam šāda upura loma ir raksturīga….
    Organizācijām tika pārmests, ka savā darbībā neiesaista jauniešus, kas esot tā paaudze, kas būšot īstie latvietības turpinātāji. Uz klubu “Onikss” tamborēt neviens jaunietis neiešot, tāpēc jādibinot viņiem organizācijas. Jāsaka, ka viena, vēstnieka ļoti atbalstīta, organizācija līdz sapulcei bija paspējusi nodibināt jauniešu nodaļu vai kaut ko tamlīdzīgu. Tas, ko dara ĪLNP, organizējot jauniešu latviešu valodas apmācību nometnes , palika no vēstnieka puses nenovērtēts, un tās rīkotājiem pašiem bija par sevi jāatgādina. Jā, un uzzinājām, ka tikai jauniešiem, nevis sab. organizāciju aktivitātēm būšot atvērtas jaunās , jau noskatītas vēstniecības telpu durvis. Ar piebildi – ja tam tikšot piešķirti līdzekļi.
    Organizācijām un visai Īrijas latviešu diasporai tika pārmesta vēlme izklaidēties, dziedāt, dejot, gatavot puzurus, un nevēlēšanās atbalstīt pasākumus, kas apliecina Latvijas valstiskuma vērtību. Pēc vēstnieka teiktā – ja Latvijai būšot vajadzīgs, Īrijā nebūšot neviena, kas celšoties un to aizstāvēšot, īsti gan neprecizējot , kāpēc tagad jāceļas, un kas īsti tagad būtu kādam jāaizstāv. Laikam vēstnieks neko nezināja par tām rindām pie vēstniecības 2012.gada 18. februārī.
    Tāpat, apejot demokrātiskas sabiedrības principus, tikai norādīts uz dažu Īrijas latviešu sabiedrībā aktīvu cilvēku nepakļaušanos Latvijas valdības paustajai ideoloģijai.
    Protams, sanāksmē būtu gribējies vairāk apspriest tieši Īrijas latviešiem aktuālās tēmas, taču laiks bija atvēlēts tieši tik, cik viņš bija, un diskusijām atvēlētajā laikā dažiem sanāksmes dalībniekiem vairāk interesēja I.Latkovska pievienotā vērtība un dažādi citi retoriski un filozofiski jautājumi, tāpēc nācās samierināties ar to kas bija.
    Visu šo apkopojot, man gribas vērsties pie visām Īrijas latviešu sabiedriskajām un citām organizācijām un atgādināt – vēstnieki nāks un ies, bet mums šeit kopā ir jādzīvo un jāveido mūsu sabiedriskā dzīve tāda, kādu mēs to gribam redzēt! Varbūt šajā skaistajā Ziemassvētku laikā ir vērts mazliet apstāties un padomāt, kas ir tā vēsts, ko mums visiem ir nesis Jēzus, un Jaunajā gadā pārkāpt pāri dažam labam aizvainojumam, nevajadzīgām ambīcijām, mēģināt piedot, un tomēr noslēpt to duncīti, kuru ir vēlme iedurt otram mugurā…
    Jaukus un gaišus Ziemassvētkus, kā arī raženu un laimīgu Jauno gadu vēlot,

    Ilze Ceiča



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie