Turpinot sarunu par Diasporas likumu, šoreiz pāriesim pie tā, kādas tad iespējas mums, kā diasporai tas paver. Un te nu man jāatgādina, ka likums mūs noteikti neierobežo un neuzliek arī pienākumus, tas drīzāk mūs aicina piedalīties un dot savu pienesumu. Šim nolūkam kalpo likuma 8. pants, kas paredz diasporas līdzdalību diasporas politikas izstrādē un īstenošanā.

Turpinot rakstu sēriju par Diasporas likumu, šoreiz pievērsīsimies likuma otrajai nodaļai, kuras nosaukums ir “Diasporas politika un tās īstenošana”. Šī nodaļa ir vērsta uz to, lai nodrošinātu diasporas politikas uzdevumu izpildi un šādu uzdevumu ir daudz. To kopējais skaits ir trīspadsmit un tie ir uzskaitīti Likuma 4.pantā. Tātad 4. Pants paredz šādu uzdevumu nodrošināšanu:

Portāls Baltic-Ireland.ie saistībā ar 2018.gadā Latvijas Saeimā pieņemto Diasporas likumu, kas stājās spēkā sākot ar šā gada 1. janvāri, ir paredzējis sagatavot rakstu sēriju. Tās nolūks nav kādu juridiski izglītot. Taču raksti palīdzēs noskaidrot to, kāpēc šāds likums vispār ir vajadzīgs, ko tas dod katram no mums personīgi un galu galā saprast, kas tad mēs, ārpus Latvijā dzīvojošie esam.

Jaunajā nacionāla mēroga bērnu aprūpes shēmā (National Childcare Scheme), kas paredz atbalstu bērniem vecumā no 24 nedēļām līdz 15 gadiem, ir pieteikuši dalību vairāk kā 2100 bērnudārzi un pagarinātās dienas grupu pakalpojumu sniedzēji (afterschool services), kas reģistrēti bērnu un ģimenes aģentūrā TUSLA. Bērnu un jauniešu lietu ministre Katherine Zappone sakarā ar jaunās atbalsta shēmas ieviešanu jau ir iesniegusi ziņojumu valdībai, stāsta Īrijas mediji.

Īrijas Sociālās aizsardzības departaments uzsāk informatīvu kampaņu, kuras mērķis ir aicināt ģimenes ar zemiem ienākumiem pieteikties Working Family Payment (WFP) pabalstam, kas tagad aizvieto Family Income Supplement (FIS), vakar paziņoja ministre Regina Doherty. Kampaņa, kas izmaksās 120 tūkst. €, ilgs līdz jūlija beigām. Informācija būs izvietota medijos un vidē, t.sk. sabiedriskajā transportā.

Tuvojas vasara, atvaļinājumu laiks, kad daudzi tautieši plāno dosies uz Latviju, ceļojot ar savu automašīnu. Kas auto ceļotājiem no Īrijas jāņem vērā, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcijas" (CSDD) Sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba:

Aviokompānija airBaltic saviem pasažieriem piedāvā iespēju iegādāties trīs dažādu veidu biļetes – Basic un Premium biļetes ekonomiskā servisa klasē un Business biļetes biznesa servisa klasē, portālam baltic-ireland.ie paskaidroja Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede. Katrs biļešu veids paredz atšķirīgus nosacījumus attiecībā uz iekļautajiem papildpakalpojumiem un priekšrocībām, tajā skaitā arī pasažiera vārda maiņu rezervācijā.

Jau vēstīts, ka Latvijas lidsabiedrība airBaltic no šā gada 31. marta uzsāks regulārus lidojumus starp Rīgu un Dublinu. Šajā sakarā der zināt, ka, atbilstoši īpašiem dzīvnieku pārvadāšanas noteikumiem, airBaltic lidojumos no Īrijas uz Latviju iespējama dzīvnieku transportēšana kravas nodalījumā kā reģistrētai bagāžai, portālam baltic-ireland.ie paskaidroja Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

No 2019. gada 31. marta Latvijas lidsabiedrība airBaltic atsāks regulārus lidojumus starp Rīgu un Dublinu un šajā sakarā der zināt, ka airBaltic reisos bērni vecumā no 12 līdz 15 (ieskaitot) gadiem var ceļot vieni paši, savukārt bērni no 5 līdz 17 gadu vecumam var ceļot ar aviokompānijas airBaltic pavadoni (maksas pakalpojums - 60 €).

Kopš 2013. gada 25. oktobra visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs spēkā ir Pārrobežu Direktīva "Par pacientu tiesību piemērošanu veselības aprūpē". Direktīva attiecas uz Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm (Islandi, Norvēģiju, Lihtenšteinu) un Šveici un tā nosaka pacientu tiesības izmantot veselības aprūpes pakalpojumus citā dalībvalstī, nevis mītnes valstī.