Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) un tās dalīborganizāciju – Amerikas Latviešu apvienības, Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā, Eiropas latviešu apvienības – pārstāvji no 19. līdz 24. februārim uzturējās darba vizītē Rīgā, lai pārrunātu PBLA darbības prioritātes 2024. gadam un saskaņotu tās ar Latvijas valdību, ministrijām un sadarbības partneriem, ziņo PBLA pārstāvniecība.

Šodien, 26. februārī, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī pasniedza akreditācijas vēstuli nākamajai Latvijas ārkārtējai un pilnvarotajai vēstniecei Itālijas Republikā Elitai Gavelei. Karjeru diplomātiskajā dienestā Elita Gavele sāka 1991. gadā Latvijas vēstniecībā Lietuvā. E. Gavele ir vadījusi Ārlietu ministrijas Informācijas departamentu, bijusi 1. sekretāre Latvijas vēstniecībā Krievijas Federācijā, padomniece Ārlietu ministrijas Plānošanas grupā un Valsts sekretāra birojā, kā arī vadījusi ārlietu ministra Arta Pabrika biroju.

Valsts aizsardzības dienests (VAD) ir daļa no visaptverošas valsts aizsardzības, kas tika ieviests, lai stiprinātu Latvijas aizsardzības spējas. Latvijas attīstība un drošība ir cieši saistīta ar kopējo sabiedrības vienotību un gatavību aizstāvēt savu valsti. Iesaiste valsts aizsardzības dienestā būtiski paaugstinās Latvijas drošību un aizsardzību ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Šodien, 23. februārī, norisinājās šī gada pirmā Diasporas konsultatīvās padomes (DKP) sēde, kuru atklāja un vadīja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos, DKP priekšsēdētāja Elita Gavele. Sēdē Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka iepazīstināja diasporas organizāciju vadītājus ar Valsts aizsardzības dienestu (VAD), uzsverot ieguvumus jauniešiem izvēloties pievienoties VAD, piemēram, iespēju iegūt jaunus kontaktus vai arī pēc dienesta bez maksas studēt kādā no Latvijas augstākajām mācību iestādēm.

23.februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tikās ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdi Pēteri Blumbergu un PBLA valdi. "Diasporas organizāciju galvenais uzdevums ir noturēt tautiešu saikni ar Latviju. Globālais latvietis 21.gadsimtā ir un būs daļa no pasaules. Lai kur arī latvietis atrastos, katrs var dot pienesumu Latvijai. Tas ir vienlīdz sakāms par ekonomisko, izglītības un zinātnes vai kultūras jomu," pauda E. Rinkēvičs.

Lai veicinātu jaunu produktu un pakalpojumu attīstību reģionālā mērogā, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai remigrantiem Liepājā, ceturtdien, 22.februāra domes sēdē, deputāti apstiprināja projektu līdzfinansēšanas konkursa noteikumus, informē pašvaldība.

Lai veicinātu Latvijas valstspiederīgo atgriešanos dzimtenē, būtu jāmazina birokrātiskie šķēršļi uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā, tajā skaitā darbiniekiem, kuri strādā ārvalstīs reģistrētā uzņēmumā, izriet no trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē notikušajām diskusijām. Komisijas sēdē tika akcentēta arī vajadzība popularizēt piemērus ar tautiešu atgriešanos Latvijā.

Latvijas Aizsardzības ministrija aicina jauniešus līdz šī gada 15. jūnijam brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienestam, lai 11 mēnešu ilgās apmācības uzsāktu 2025. gada janvārī. Aizsardzības ministra Andra Sprūda izdotā pavēle paredz iesaukumu 11 mēnešu ilgajā dienestā Nacionālajos bruņotajos spēkos 2025. gadā veikt divas reizes, kopā iesaucot 1040 personas – 210 personas janvārī un 830 personas jūlijā.

2023.gadā Latvijā ar remigrācijas koordinatora atbalstu visvairāk cilvēku atgriezās Rīgas plānošanas reģionā – 243 personas, kas ir par 23% vairāk nekā gadu iepriekš, kad uz Rīgas reģionu pārcēlās 198 cilvēki. Pērn uzsākta koordinatora saziņa vēl ar 460 remigrantiem, kuri tuvākajos gados plāno pārcelties uz dzīvi Rīgas reģionā. Kopš remigrācijas programmas sākuma 2018.gadā reģionā atgriezušās 1222 personas. Vairāk nekā puse no remigrantiem par savu dzīves vietu izvēlējušies Rīgu, bet otra puse – Pierīgas pašvaldības.

Vēlētājiem, Latvijas pilsoņiem, kuri 2024.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā neatradīsies Latvijā, būs dota iespēja nobalsot ārvalstīs. Turklāt katram vēlētājam būs iespēja izvēlēties sev ērtāko veidu, kā to izdarīt. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) Latvijas pilsoņiem, kuri uzturas ārvalstīs, piedāvā pasta balsošanas iespēju, tam piesakoties, izmantojot Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā (Latvija.lv) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes oficiālajā tīmekļvietnē pieejamu bezmaksas elektronisko pakalpojumu "Vēlētāja datu pārvaldība" (e-pakalpojums).