Darba portālu CVMarket.lv un Your Move kopīgi rīkotajā aptaujā 96% respondentu norādījuši, ka pozitīvi vērtē izmaiņas Darba likumā, kas uzņēmumiem uzlika par pienākumu norādīt atalgojuma diapazonu darba sludinājumos. 61% uzskata, ka šobrīd ir vieglāk izvēlēties sev atbilstošas vakances, 19% novērtē iespēju salīdzināt atalgojuma līmeni līdzīgās specialitātēs, bet 16% kā pozitīvāko no izmaiņām norādījuši iespēju gūt reālāku priekšstatu par algām Latvijā.

Statistika liecina, ka Īrijā pagājušajā gadā algas pieaugušas straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), taču pieaugumu var vērtēt kā viduvēju, ja ņem vērā, ka daļā valstu strādājošo ienākumi pieauguši par līdz pat 11%, vēstī Independent.ie. Jaunākie Eurostat dati liecina, ka samaksa par darba stundu pagājušajā gadā Īrijā pieauga par 3,6%, salīdzinoši vidējais rādītājs 28 ES valstīs bija 3 %.

Īrijas finanšu ministrs Paschal Donohoe jau iepriekš solīja, ka 2019.gada valsts budžets vairāk naudas ieliks iedzīvotāju maciņos nekā izņems. Iesniedzot budžetu parlamentā, ministrs sacīja, ka izdevumi nākamajā gadā sasniegs 66 miljardus eiro, kas ir par 4% vairāk nekā šajā gadā, bet budžets ir atbildīgs un sabalansēts un ekonomika parāda veselīgu izaugsmi.

Latvijā šogad otrajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 30,6% darba ņēmēju, kas ir par 8,6% mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija. Tostarp 139,9 tūkstoši jeb 17,4% darba ņēmēju 2018.gada otrajā ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 1,5% mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 18,9% darba ņēmēju.

Saskaņā ar Centrālās bankas jaunākajiem pētījumiem, algu pieaugums Īrijā šajā un 2019. gadā paātrināsies, pārsniedzot dzīves dārdzības pieaugumu un uzlabojot mājsaimniecību dzīvi, ziņo Independent.ie. Nākamā gada beigās strādās vēl 99 tūkstoši cilvēku, un vidējā darba samaksa pieaugs par aptuveni 50 € nedēļā.

Darba tirgū līdzīgi, kā ekonomikā kopumā pērn bijis ļoti labs gads un jādomā, ka Latvijas darba tirgū esam sasnieguši brīdi, kad varam nopietni domāt par reemigrāciju, uzskata Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Pērnā gada pēdējā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieaugusi par 7,5% salīdzinājumā ar 2016. gada nogali, savukārt gadā kopumā vidējā darba alga Latvijā augusi par 7,9%, sasniedzot 926 eiro pirms nodokļiem.

Centrālā statistikas dienesta (CSO) jaunākie dati liecina, ka strādājošo skaits Īrijā ir sasniedzis 2,2 miljonus, kas ir gandrīz tikpat, cik bija ekonomikas uzplaukuma laikā 2007.gadā. Pētījums liecina, ka darba tirgus ir nostabilizējies un strādājošajiem profesionāļiem, īpaši, pieprasītāko profesiju pārstāvjiem, ir cerības uz algu pieaugumu.

Jaunas aukles no ārzemēm ir spiestas strādāt Īrijā nelegāli, jo trūkst skaidru valdības noteikumu par au pair pakalpojumiem, raksta Independent.ie. Tiek kritizēta valdības kavēšanās publiskot ziņojumu par situāciju šajā jomā.

Saskaņā ar Īrijas Nodokļu institūta jaunāko pētījumu, Īrijā strādājošie, kuru atalgojums nepārsniedz vidējo algu tautsaimniecībā, maksā augstāku ienākuma nodokļa likmi (40%), nekā, piemēram, Zviedrijā, Spānijā un Šveicē strādājošie, ziņo RTE. Nākamā gada budžeta izstrādes posmā institūts brīdina, ka, pieaugot algām, salīdzinājumā ar citām valstīm strauji pieaugs arī nodokļu likmes.

Centrālā statistikas biroja (CSO) dati liecina, ka vidējā gada alga Īrijā šī gada pirmajos trīs mēnešos pieaugusi līdz apmēram 37000 €. Savukārt vidējā nedēļas alga gada sākumā palielinājās līdz 713,41€, pieaugot par 1,5%, salīdzinot ar to pašu periodu 2015. gadā. Tomēr trīs vasaras mēnešos tā nedaudz atkal samazinājās - līdz 703,83€, liecina statistika.