Dubliniete Rasa Stonkus ir jaunākā diriģente no diasporas, kura kopā ar saviem dziedātājiem šovasar piedalījās Dziesmu svētkos Latvijā. Savukārt viņas vadītais Īrijas latviešu koris “LA'IR” aizvadītajos svētkos bija jaunākais dalībnieks diasporas koru grupā un šī gada septembrī nosvinēja tikai pirmo dzimšanas dienu. Šoreiz - stāsts par Rasu, par viņas ceļu ne vien uz Īriju, bet arī uz mūziku un savu kori.

Diezin vai būs daudz Zaļās Salas latviešu, kuri nepazīst sirmo, laipno, allaž smaidīgo un humora pilno Silvijas kundzi, kuru var sastapt gandrīz visos latviešu pasākumos Dublinā. Viņas prasme likt ikvienam latvietim šeit sajusties īpaši gaidītam un mīlētam ir gluži leģendāra. Ne velti, jau pirmajos gados, kad latvieši sāka braukt uz Īriju, pavadītāji saviem tuviniekiem ieteica Dublinā uzmeklēt Silviju Džonsu. Ar domu, ka viņa noteikti palīdzēs gan iejusties svešajā zemē, gan dos padomu, ja atgadīsies kaut kas nelāgs.

Turpinājums, sākums lasāms šeit. Oktobrī noslēdzās arī grantu konkurss remigrantu uzņēmējdarbības atbalstam, kas domāts personām, kuras vismaz pēc trīs gadu prombūtnes ārzemēs ir atgriezušās Latvijā un nepilnu gadu meklē iespēju attīstīt savu biznesu. Vislielākā interese par to bija Kurzemē, kur par iespējamo atbalstu interesējās vairāk nekā 50 cilvēku, tika iesniegti 6 un atbalstu saņēma 5 projekti un tādējādi tika piešķirts viss reģionam plānotais finansējums 36 tūkstošu eiro apmērā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šī gada martā sāka īstenot pilotprojektu "Reģionālais remigrācijas koordinators", kuram no Latvijas valsts budžeta 2018.gadā tika piešķirts finansējums 425699 eiro apmērā. Ministrija izveidoja piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, nodrošinot pa vienam reģionālajam koordinatoram katrā plānošanas reģionā – Vidzemē, Kurzemē, Latgalē, Zemgalē un Rīgā.

Sarīkojumiem bagātā valsts svētku nedēļas nogale Īrijā ir izskanējusi ar sirsnīgām dziesmām un dzejām. Ir izdejotas skaistākās latviešu tautas dejas un sacīti vismīļākie novēlējumi Latvijai. Mēs esam centušies sarīkot svētkus sev un saviem draugiem un ģimenēm, vienojošies lūgšanās un ieklausījušies, ko saka mūsu katra sirdsbalss. Mēs esam svinējuši kopā un katrs atsevišķi, mēs esam arī ignorējuši un dusmojušies, bet mēs neesam bijuši vienaldzīgi.

Latviešu biedrība Īrijā (LBĪ), kuras sastāvā ietilpst liela daļa Zaļās salas latviešu nedēļas nogales skoliņu, savu pasākumu rīkoja tieši 18.novembrī. Skoliņas te neesmu pieminējusi nejauši, jo tieši bērni bija galvenie, kas uzstājās Latvijas simtgadei veltītajā svētku koncertā. Sarīkojums notika Dublin City Hall zālē un norises ilguma ziņā tas patiešām bija garākais no visiem valsts svētku pasākumiem Īrijā.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) Kristus apvienotās draudzes dievkalpojums notika svētdien, 18.novembrī St.Finian’s Church Dublinā. Šoreiz tas bija īpašs, jo šoreiz Latvijas vārds te izskanēja biežāk un svinīgāk. Šoreiz dievkalpojumu papildināja kora "LA’IR" skanīgās dziesmas un Leinsteres Latviešu kultūrizglītības asociācijas (LLKIA) “Dzintars dzintarā” dramatiskās kopas lasītā dzeja.

17.novembra pēcpusdienā Latvijas simtgadi svinēja arī Galvejas latvieši. Un ne tikai Galvejas. Šurp bija atbraukuši latvieši arī no citām Īrijas pilsētām un pat no Latvijas. Pasākuma galvenajiem vaininiekiem Dinai un Guntim Bergholciem bija izdevies sarīkot ļoti latvisku pasākumu. Sarīkojuma apmeklētāja no Jūrmalas saka: “Dīvaini, bet šeit Īrijā es jūtos vairāk piederīga Latvijai, kā mājās.”

Īrijas Latviešu nacionālās padomes (ĪLNP) rīkotais svinīgais pasākums par godu Latvijas valsts simtgadei ar nosaukumu “Sirdī Latvija: vakar, šodien un rīt” 17.novembrī notika Dublinas mēra rezidencē “Mansion House”. Kā zināms rezidences īpašnieki drošības apsvērumu dēļ te ļauj rīkot pasākumus maksimāli 100 dalībniekiem, tāpēc piedalīties varēja tikai tie, kas bija pieteikušies iepriekš un saņēmuši ielūgumus. Tiesa, lai svētku sajūta būtu visiem, projām neviens netika raidīts.

Portāls Baltic-Ireland.ie šajā nedēļas nogalē jūs iepazīstinās ar virkni simtgades pasākumu, kas šodien un rīt notiek Dublinā, Galvejā un Limerikā. Tās rīko gan Latviešu biedrība Īrijā (LBĪ) kopā ar Latviešu pārstāvniecību Īrijā (LPĪ), gan Īrijas latviešu Nacionālā padome (ĪLNP), arī citas sabiedriskās organizācijas Zaļajā salā un abas latviešu kristīgās draudzes Īrijā.