Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ar "mīļu un laipnu" video aicina Latvijas iedzīvotājus savās mājās neielaist no ārzemēm atbraukušos. Video aicinājuma anotācijā teikts: "Neuzņem viesus/draugus, kas nesen atgriezušies no ārzemēm, jo visbiežāk COVID – 19 nāk komplektā ar apciemojumu!"

Manuprāt, pašreizējā ažiotāža ap bēgļiem ir uzpūsta problēma. Politiķi šādi var novērst uzmanību no galvenās problēmas – svešumā aizbraukušajiem tautiešiem. Lai arī šobrīd valstij svarīgākais uzdevums būtu sakoncentrēt visus spēkus, lai tautieši atgriestos mājās, jo tā ir vienīgā iespēja "atdzīvināt" tautsaimniecības nozari. Pašreizējā situācija ir absurda - Latvijā ir palikusi vien trešā daļa iedzīvotāju, kas ar saviem nodokļiem uztur valsti.

Pēdējo reizi, kad apciemoju Īriju 1993. gadā, ielās uzturējās gandrīz tikai īri, citas tautas un latviešu plūsma uz Zaļo zemi vēl nebija nevienam iedomājama. Man šoreiz bija divi iemesli, lai vēlreiz apciemot šo brīnišķīgo valsti. Viens bija tās apceļošana ar senu draugu Jāni Lauru, kurš ciemojās Eiropā no Austrālijas, un otrs - Karlovas [Carlow] apciemošana, lai satiktu jauno latviešu diasporu Kurzemnieku dienās.

Sākusies tiešsaistes reģistrācija Cēsu novada pašvaldības organizētajai konferencei “Cēsis pasaulē”, kas tiek rīkota Vispasaules cēsnieku dienu gaitā ar mērķi uzrunāt cēsniekus ārzemēs un vadošos Latvijas speciālistus jautājumos par to, kā veicināt emigrācijā devušos novadnieku atgriešanos mājās, dara zināmu Cēsu novada pašvaldība.

Fiktīvās laulības - vai tās skar tikai šajā procesā iesaistītās personas vai katru no mums? Latvijas žurnālists Kārlis Lesiņš nule ir pabeidzis darbu pie savas jaunās dokumentālās filmas "Aprēķina grēks", kurā visai uzskatāmi redzams un dzirdams, ka fiktīvās laulības ir uzlikušas melnu zīmogu visām latviešu sievietēm, vismaz no Pakistānas vīriešu puses - pilnīgi noteikti.

To, kā mums iet Īrijā, neviens nezina labāk par mums pašiem, kas šeit dzīvojam. Tomēr, vienmēr ir interesanti uzzināt, kā mūs redz no malas. Jūsu uzmanībai LNT sižets par latviešiem Īrijā, ko sagatavojis LNT Ziņu reportieris Apvienotajā Karalistē Uldis Āboliņš, kurš pavisam nesen viesojās Dublinā.

Vienā no skaistākajām Latvijas pilsētām - Cēsīs - jūlijā notiks Vispasaules Cēsnieku dienas, portālam baltic-ireland.ie darīja zināmu Māra Majore–Linē. Kā atzīst šo dienu organizatori - šī būs iespēja satikties cēsniekiem no visas pasaules, turklāt kopīgās sarunās meklēt idejas, kā Cēsis veidot par vēl jaukāku vietu dzīvošanai un strādāšanai.

Īrijā notikušajā "Nodarbinātības un konsultēšanas gadatirgū" viesstrādnieki no Latvijas par vienu no galvenajiem faktoriem, kas kavē viņu atgriešanos, nosauca nedrošības izjūtu un stabilitātes trūkumu, aģentūru BNS informēja gadatirgus dalībniece no Latvijas – Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rīgas reģionālās filiāles konsultante EURES jautājumos Līga Baufale.

Latvijā no 17. līdz 19. jūlijam notikusi aptauja par Ekonomikas ministra iniciēto reemigrācijas nepieciešamību. Aptauja veikta ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Iedzīvotājus ir aptaujājusi vadošā pilna servisa tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra Latvijā TNS sadarbībā ar LNT raidījumu «900 sekundes», vēsta Latvijas mēdiji.

Teju pirms dažām dienām Latvijas Neatkarīgajā Rīta avīzē tika publicēts raksts “Atmaskots viltus latviešu dzejnieks Īrijā”. Tieši šādi – ar vārdu “atmaskots”, kas tur ierakstīts italic. Tātad pēdiņās. Tātad pārnestā nozīmē. Dzeltenās preses interneta portāli Latvijā, protams, šo niansi nav ņēmuši vērā, meklējot sensācijas un pārpublicējot rakstu internetā nu sanāk, ka atmaskots teju vai blēdis.