Turpinot rakstu sēriju par Diasporas likumu, šoreiz pievērsīsimies likuma otrajai nodaļai, kuras nosaukums ir “Diasporas politika un tās īstenošana”. Šī nodaļa ir vērsta uz to, lai nodrošinātu diasporas politikas uzdevumu izpildi un šādu uzdevumu ir daudz. To kopējais skaits ir trīspadsmit un tie ir uzskaitīti Likuma 4.pantā. Tātad 4. Pants paredz šādu uzdevumu nodrošināšanu:

Portāls Baltic-Ireland.ie saistībā ar 2018.gadā Latvijas Saeimā pieņemto Diasporas likumu, kas stājās spēkā sākot ar šā gada 1. janvāri, ir paredzējis sagatavot rakstu sēriju. Tās nolūks nav kādu juridiski izglītot. Taču raksti palīdzēs noskaidrot to, kāpēc šāds likums vispār ir vajadzīgs, ko tas dod katram no mums personīgi un galu galā saprast, kas tad mēs, ārpus Latvijā dzīvojošie esam.

Otrdien, 28. maijā, Latvijas Ministru kabinets (MK) atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, kas paredz, ka persona, kurai ir norādīta adrese ārvalstī, būs atļauts norādīt vienu papildu adresi vai nu Latvijā, vai ārvalstī, informē Iekšlietu ministrijas (IeM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Skrebele.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 14. maija noteikumu Nr.194 “Diasporas konsultatīvās padomes nolikums” 6.19. punktu Ārlietu ministrija (ĀM) izsludina pieteikšanos uz divām vietām Diasporas konsultatīvās padomes sastāvā, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja ĀM Komunikācijas grupa.

Iecerei ļaut diasporas locekļiem papildus dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu adresi Latvijā ir liels stratēģiskais potenciāls, intervijā Latvijas Radio pauda Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāja vietniece Elīna Pinto. Šādu iespēju paredz Diasporas likums. Lai šī norma pilnībā darbotos, vēl ir nepieciešams veikt grozījumus citos likumos. Pinto cer, ka marta laikā šis jautājums tiks atrisināts.

Lai Diasporas likumā ietvertās normas pilnībā darbotos, ministrijām līdz marta sākumam jāizstrādā virkne normatīvo aktu jeb jāveic grozījumi 12 dažādos likumos, Saeimas Ārlietu komisijā norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašēvica. Viņa skaidroja, ka neviens no likumiem gan nav ĀM kompetencē, savukārt visas pārējās iesaistītās ministrijas piekritušas, ka tām deleģēto normatīvo aktu izstrāde ir viņu atbildība.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 16. janvārī, uzklausīja par diasporas politikas nodrošināšanu atbildīgās Ārlietu ministrijas informāciju, informē komisija. Ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica informēja komisiju par ministrijas darbību un veiktajiem pasākumiem diasporas organizāciju atbalstam, tam piešķirto finansējumu Ārlietu ministrijas un citu ministriju budžetos.

Šodien, 1. janvārī, spēkā stājas Diasporas likums. Pēc struktūras likums sadalīts četrās daļās. Pirmā daļa ietver vispārīgos noteikumos, kurā definēta likuma jēga un mērķi, kā arī ieviestie Latvijas likumdošanai jaunie termini, tostarp diaspora, remigrācija un diasporas organizācija.

Saeima šodien noraidīja grozījumus Diasporas likumā, kas paredzēja sašaurināt iepriekšējā parlamenta sasaukuma pieņemto diasporas definīciju. Pēc garām diskusijām un strīdiem vairāku mēnešu garumā 12.Saeimas deputāti vienojās par plašu diasporas definīciju, proti, tai var piederēt jebkurš, kam ir saikne ar Latviju. Diaspora tika definēta kā "ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi".

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē, runājot par rītdienas plenārsēdē skatāmo deputātu ierosinājumu Diasporas likumā sašaurināt diasporas definīciju, izskanēja aicinājums atsāk diskusijas par šo definīciju. Patlaban likumā diaspora definēta kā "ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi", tomēr priekšlikums paredz izsvītrot daļu "un citi, kam ir saikne ar Latviju".