Šogad Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) visai dāsni atbalsta diasporas organizācijas un to ir sajutis teju ikviens. Īrijas latviešu organizāciju projektiem ĀM šogad ir piešķīrusi nepilnus 18 tūkst. € un, lai arī pārsvarā gadījumos finansējumu saņēma nedēļas nogales skoliņas, esam varējuši īstenot arī visai vērienīgus pasākumus. Vienā no tādiem šodien pabija portāls baltic-ireland.ie.

Aizvadītajā nedēļā Dublinā noslēdzās latviešu mākslinieces Zanes Sutras personālizstāde “I’m just standing here”. Tās atklāšanā modes dizainere un māksliniece Helen Steele sacīja, ka Zane ir viena no talantīgākajām un savdabīgākajām gleznotājām Īrijā. Lai iepazītu mākslinieci tuvāk, lūdzu viņu atbildēt uz dažiem jautājumiem.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija ir tā parlamenta institūcija, kuras redzes lokā cita starpā ir arī diasporas jautājumi. Līdz šim komisiju vadīja deputāts Ilmārs Latkovskis, bet, sākot ar augustu, komisijas vadītāja postenī ir stājies Ritvars Jansons. Portāls baltic-ireland.ie pagājušonedēļ devās pie Jansona kunga, lai uzzinātu viņa skatījumu, plānus un ieceres.

Vakar, 29. septembrī, Latvijas Universitātē (LU) notika zinātniska konference “Latvija diasporai un diaspora Latvijai”. Konferenci organizēja LU un Latviešu valodas aģentūra (LVA) un, kā jau liecina nosaukums, tajā tika skatīti jautājumi, kas skar abas puses - Latviju un diasporu, kā arī reemigrantus. Par šiem jautājumiem sprieda Saeimas, Ārlietu ministrijas (ĀM), Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Kultūras ministrijas (KM) un diasporas pārstāvji.

Septembra sākumā portāls baltic-ireland.ie Īrijas latviešiem piedāvāja piedalīties aptaujā, kurā uzdoti desmit jautājumi. Aptaujas uzstādījums pozitīvs, jo visi apgalvojumi sākas ar “Man patīk...”, savukārt aptaujas nolūks ir noskaidrot, kas mums Latvijā patīk visvairāk un kas vismazāk. Lai rastu atbildi uz jautājumu, vai izbraukušie latvieši mīl jeb nīst Latviju, vispirms tiksim skaidrībā, kas ir Latvija.

Īrijas Centrālais statistikas birojs (CSO) publicējis 2016.gada Tautas skaitīšanas rezultātus sadaļā "Migrācija un daudzveidība". Dati liecina, ka apgājušā gada aprīlī, kad notika Tautas skaitīšana, Īrijā dzīvoja 535475 cilvēki, kas iebraukuši no citām valstīm, tostarp 19993 Latvijas valstspiederīgie.

Gita Krastiņa. 2.daļa. Ar latviešu valodu mums ir līdzīga situācija kā citur Runājot par bērniem un viņu latviešu valodu Luksemburgā, skolotāja Gita Krastiņa ir pārliecināta, ka situācija ir ļoti līdzīga kā citur diasporā. Arī te bērni lielāko daļu laika pavada ārpus mājas, pie kam ļoti daudzas ģimenes ir divvalodīgas, kur viens no vecākiem nāk no Latvijas, bet otrs no citas valsts. Pie kam Gita domā, ka Luksemburgā šī divvalodība ģimenēs ir vēl izteiktāka kā citur, teiksim, Vācijā vai Francijā.

Gita Krastiņa. 1.daļa. Vispirms mācījos pati Lai gan Eiropas valstīs atšķirībā no citiem kontinentiem vienmēr ir dzīvojis vislielākais skaits latviešu, šobrīd tā asociējas tieši ar jaunajiem, pēdējā viļņa emigrantiem. Luksemburga ir valsts, kurā latviešu diaspora un līdz ar to arī biedrība ir viena no visjaunākajām latviešu kopībām ārpus Latvijas.

Mūsu interviju sērijas otrā dalībniece ir Inta Lāčplēse no ASV. Viņa ir dzimusi Latvijā, tad aizprecējusies uz Ameriku un teju pusi sava apzinīgā mūža nodzīvojusi viņpus okeānam. Inta strādā Mineapoles St Paulas latviešu skolā un dzīvo pavalstī, kur no maza strautiņa, kuram var pārkāpt pāri, sākas Misisipi - četurtā lielākā upe pasaulē. Inta Lāčplēse. Amerikā nodzīvoti vairāk kā 20 gadi

Māra Priedkalns. 2.daļa. Tagad latviešu valodu mācu pati Kad pirms nedēļas sarunājāmies ar Māru, jautāju, kā tagad, pēc daudziem gadiem un ar tik bagātu pieredzi, norit viņas latviskā ikdiena nelatviskā zemē? Māra stāsta, ka pastāvīgi strādā ar pusaudžiem Annas Ziedares vārdā nosauktajā Vasaras vidusskolā, kas izvietojusies latviešu īpašumā “Dzintari”, Dienvidaustrālijas pavalstī.