Saskaņā ar valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) datiem šī gada janvārī jau 39 pasažieriem plānotais lidojums tika pārtraukts lidostas teritorijā saistībā ar agresīvu uzvedību vai atrašanos pārmērīga alkohola reibumā. Pērn visa gada laikā agresīvas uzvedības vai pārmērīga alkohola reibuma dēļ lidojums tika pārtraukts 455 pasažieriem. Salīdzinājumam – 2019.gadā, pie lielāka apkalpoto pasažieru skaita, tādi bija tikai 373 pasažieri.

Pagājušajā gadā Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesa iesaistījusies vairāk kā 100 pieprasījumu par ārvalstīs esošu Latvijas valstspiederīgo bērnu vai citu valstu bērnu Latvijā tiesību risināšanā, kā arī pieņēmusi lēmumus 88 lietās par ārkārtas aizbildņu iecelšanu Ukrainas bēgļu bērniem. Rīgas bāriņtiesa nodrošināja bērnu atgriešanu no ārvalstīm un arī bērnu atvešanu no citām valstīm pie viņu radiniekiem Latvijā.

Lai apzinātu diasporas organizācijas un neformālās domu biedru grupas, lai gūtu dziļāku ieskatu to ikdienas darbībā, noskaidrotu, kādi ir to resursi un vajadzības, ar kādām grūtībām tās saskaras un kādas ir to nākotnes iespējas un vajadzības, 2023.gadā Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs (DMPC) sadarbībā ar Ārlietu Ministriju (ĀM) veica pētījumu.

Nacionālā kino balva “Lielais Kristaps” nu jau tradicionāli piedāvā filmu izlasi arī tiešsaistē – visā pasaulē pieejamu iespēju piedalīties „Lielā Kristapa” norisēs. Nacionālā Kino centra vietnē www.filmas.lv no 30. janvāra līdz 6. februārim bez maksas var skatīties 12 filmas divos tematiskos blokos – sešas filmas, kurās strādājusi “Lielā Kristapa” Mūža balvas laureāte, kinomāksliniece Ieva Romanova, un sešas iepriekšējā gadā apbalvotās „Lielā Kristapa” labākās filmas.

Biedrība "Atvērtās krātuves" izdevusi latgaliešu dzejnieces Ingridas Tāraudas bilingvālu (latgaliski/latviski) dzejoļu-haiku krājumu "Drupanenis", kas vienlaikus ir Latgalei veltīts suvenīrizdevums, ko veido spirālveida iesējumā apvienotas 48 pastkartes, kurām vienā pusē ir dzejolis latgaliski un neliela dekoratīva ilustrācija, savukārt otrā pusē - dzejoļa tulkojums latviski, zīmēta Latgales karte ar nozīmīgākajām reģiona pilsētām, vietu pastmarkai un līnijām tekstam.

Aizvadītajā gadā ar remigrācijas koordinatora starpniecību Zemgales plānošanas reģionā ZPR) atgriezās 118 personas, informē ZPR. Savukārt, 149 personas informējušas par savu vēlmi atgriezties. Salīdzinot ar 2022. gadu, kad Zemgales reģionā atgriezās 97 personas, aizvadītajā gadā vērojama neliela izaugsme.

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) aicina ikvienu Eiropas māksliniecisko kopu iesniegt pieteikumus Pasaules Brīvo Latviešu apvienības (PBLA) administrētajā Kultūras ministrijas programmā Diasporas pašdarbības kopu attīstībai un māksliniecisko spēju stiprināšanai, turpinot iepriekšējo gadu programmu, dara zināmu ELA kultūras referente Andra Baltmane.

Sestdien, 3. februārī, plkst. 13.00 Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā notiks Tullow dzīvojošās latgaliešu dzejnieces Ingridas Tāraudas dzejoļu-haiku krājuma – pastkaršu kolekcijas “DRUPANENIS” atvēršanas svētki, informē Rēzeknes Centrālā bibliotēka. Pasākuma laikā būs rina par dzīvi un dzeju, par mīlestību – gan pret mīļoto cilvēku, gan pret sev tuvajiem, gan pret dzimto zemi, un arī par to, kā saglabāt savas saknes, dzīvojot svešumā.

2023.gadā ar remigrācijas komandas palīdzību uz dzīvi Latgalē atgriezušās 55 ģimenes (136 cilvēki), savukārt 24 ģimenes (60 cilvēki) atgriezušās pašas un pēcāk sazinājušās ar remigrācijas koordinatoru, vēstī Latgales plānošanas reģions (LPR). Šogad remigrācijas koordinatore turpina komunicēt ar 75 ģimenēm, kas izrāda interesi atgriezties tuvākajā nākotnē.

Ik gadu 26. janvārī tiek atzīmēta Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas diena. Pirms 103 gadiem Latvijas diplomātiem izdevās paveikt svarīgu uzdevumu – pierādīt valsts spēju nodrošināt ekonomisku un iekšpolitisku stabilitāti un valsts pastāvēšanu starptautiskajā vidē. 1921. gada 26. janvārī Sabiedroto valstu Augstākās padomes sēdē, kurā piedalījās Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas un Beļģijas premjerministri un ārlietu ministri, kā arī Japānas pārstāvis, tika nolemts atzīt Latviju de iure.