Latvijā neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu, ceturtdienas Latvijas valdības ārkārtas sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Premjers to pauda, diskutējot par valsts ekonomisko stāvokli un tā uzlabošanas iespējām pēc informatīvā ziņojuma par Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam uzklausīšanas.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā. Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Latvijas valdība šodien lēma palielināt pabalstu un kompensāciju apmērus diplomātiskajā un konsulārajā dienestā. Ārlietu ministrija (ĀM) norāda, ka aizvadīto gadu globālie izaicinājumi un ar tiem saistītais darba apjoma un stresa līmeņa pieaugums, kā arī straujais patēriņa cenu kāpums ir saasinājis nekonkurētspējīgās atlīdzības problēmas un tās radītās sekas diplomātiskajā un konsulārajā dienestā.

SIA "Biļešu serviss" iesniegusi sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) izsludinātā Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības konkursa rezultātiem, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijas pārstāvji. Kompānijā skaidro, ka "Biļešu serviss" iesniegumā IUB norāda, ka SIA "Biļešu paradīze", kas tika atzīta par uzvarētāju konkursā, piedāvājums ir nepamatoti lēts.

XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumos dārgāko biļešu cena varētu sasniegt 100 eiro, bet lētākās maksātu piecus eiro, izriet no Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā noteikumu projekta anotācijas. XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku programmu veido 52 pasākumi, no kuriem 21 pasākums ir bezmaksas, viens daļējas maksas pasākums un 30 maksas pasākumi, kas notiks 31 norises vietā.

Lielbritānija un Eiropas Savienība (ES) piektdien oficiāli apstiprinājušas vienošanos par tā dēvētā Ziemeļīrijas protokola grozīšanu, un Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Marošs Šefčovičs paziņojis, ka abu pušu attiecībās atšķirta "jauna nodaļa". Džeimss Kleverlijs un Ševčovičs parakstīja tā dēvēto Vindzoras izkārtojumu kopīgā komitejas sēdē Londonā.

Somija sesto gadu pēc kārtas atzīta par laimīgāko valsti pasaulē, bet Latvija pakāpusies par vienu pozīciju uz 41.vietu, lai gan joprojām atpaliek no abām pārējām Baltijas valstīm, liecina jaunākais Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pasaules laimes ziņojums. Latvija indeksā ieņem 41.vietu, kas ir par vienu pozīciju augstāk nekā pērn. Savukārt Īrija ir piedzīvojusi kritienu par vienu vietu un tagad ir 14. laimīgāko valstu sarakstā.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien turpināja darbu pie Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojekta un diskusijā par ārvalstīs dzīvojošo jauniešu iesaukšanu VAD tika pieminēts gan gļēvums, gan tiesības atteikties no pilsonības. Komisija šodien sāka darbu pie likumprojekta skatīšanas trešajam lasījumam. Šodien komisija izskatīja 26 no 84 priekšlikumiem.

Būs nepieciešams vairāku gadu darbs, lai Valsts aizsardzības dienestu (VAD) pamazām pieņemtu sabiedrībā, intervijā aģentūrai LETA atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš. Kalniņš pieļauj, ka būs daļa jauniešu, kuri negribēs iet dienēt, tomēr galvenais uzdevums, uz kuru visai aizsardzības sistēmai ir jāiet, ir tādi apstākļi, lai jaunietis, ierodoties uz apmācību, neviltos.

2022.gadā valsts līdzfinansējumu saņēma 62 diasporas skolas ārvalstīs, kurās mācījās 1894 skolēni, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē informēja Latviešu valodas aģentūras (LVA) pārstāvji. LVA uzsver, ka viens no tās uzdevumiem ir paplašināt latviešu valodas apguves iespējas dažādām mērķa grupām.