2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti.

Tuvojoties Latvijas Valsts svētkiem, Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju portālā filmas.lv piedāvā Patriotu nedēļas tiešsaistes festivālu - filmu izlasi, kas bez maksas ir pieejama jebkurā laikā un jebkurā vietā pasaulē, kur vien ir interneta pieslēgums. Skatītājiem filmas būs pieejamas līdz 19.novembrim (atbilstoši katras valsts laika joslai), spēlfilma "Marijas klusums" tikai vienu dienu - svētdien, 17.novembrī.

Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad oktobra beigās, tāpat kā septembra beigās, bija 5,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija. 2024.gada oktobra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 44889 bezdarbnieki, kas ir par 406 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 44483 bezdarbnieki.

Latvijas sieviešu valstsvienība ceturtdien, 7. novembrī, Rimi Olimpiskajā centrā Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra E grupas pirmā apļa pēdējā spēlē pārspēja Īrijas izlasi – 85:53 (23:18; 51:31; 72:45), ziņo Latvijas basketbola savienība (LBS). Pēc 3 spēļu kārtām latvietes ar divām uzvarām grupā ieņem otro vietu, saglabājot izredzes kvalificēties finālturnīram. Savukārt Īrijas izlase piedzīvoja trešo zaudējumu un grupā ir pēdējā vietā.

Darbam ar diasporu tuvāko trīs gadu laikā paredzēts atvēlēt ap 8,7 miljonus eiro, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma, kuru otrdien atbalstīja valdībā. Plānā darbam ar diasporu 2024. līdz 2026.gadam ir ietverti valsts pārvaldes iestāžu īstenojamo pasākumu apraksti un informācija par nepieciešamo valsts finansējumu to īstenošanai.

Šā gada oktobrī, pēc piecu gadu pārtraukuma Latvijas universitātes (LU) migrācijas pētījumu grupa uzsāka nu jau trešo apjomīgo Latvijas diasporas aptauju. Šogad tā pievēršas diasporas politiskajai iesaistei, sociālajām un ekonomiskajām saitēm ar Latviju. Aptaujā noskaidros, kādēļ ārvalstīs dzīvojošie latvieši balso vai nebalso vēlēšanās, kādās vēl aktivitātēs iesaistās, lai ietekmētu procesus Latvijā, un kādu vēlētos redzēt politisko partiju piedāvājumu.

Veidojot 2025. gada budžetu, iekšējā drošība tika noteikta kā viena no 2025. gada budžeta prioritātēm, taču, ņemot vērā budžeta iespējas, tāpat kā visām nozarēm, arī iekšlietu nozarei tika dots uzdevums samazināt bāzes izdevumus nākamo četru gadu periodam, ziņo www.pmlp.gov.lv. Lai nodrošinātu iekšlietu nozares procesu nepārtrauktību un neveidotu izdevumu samazinājumu uz sabiedrības drošības rēķina, rasts risinājums finansējuma iztrūkumu izlīdzināt, pakāpeniski palielinot nodevas par pakalpojumiem, ko nodrošina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), tai skaitā paaugstinot nodevas par personu apliecinošu dokumentu – pasu un eID karšu izsniegšanu, kā arī par vīzu izsniegšanu un ārvalstnieku apkalpošanu.

Nākamgad Ārlietu ministrijas (ĀM) budžets varētu būt 102,8 miljoni eiro, norādīja ārlietu ministre Baiba Braže, kura otrdien piedalījās Saeimas Ārlietu komisijas sēdē. Lai gan atbilstoši Finanšu ministrijas prioritātei ĀM samazinājusi izdevumus 3,28 miljonu eiro apmērā, vienlaikus valdība ir atbalstījusi drošības prioritātes, kas noteiktas ar likumu, teica Braže.

Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) sliecas atbalstīt vēlēšanu iecirkņos ārpus Latvijas saglabāt balsojumu tikai Rīgas vēlēšanu apgabalā, teikts PBLA vēstulē, kas nosūtīta Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un deputātiem. PBLA vēstulē atzinīgi vērtē to, ka, balstoties uz 2018. gadā pieņemto Diasporas likumu, Saeima turpina sekot vēlēšanu procesiem un rūpējas par to, lai Latvijas pilsoņiem ārzemēs kā neatņemamai Latvijas sabiedrības sastāvdaļai būtu iespēja aktīvi piedalīties mūsu valsts politiskajā dzīvē.

Skatītājiem būs iespēja piedzīvot "Dziesma Dejo. Deja Skan" dejas eposu "Düna", kas 2025.gada 8. un 9.augustā pieskandinās Mežaparka Lielo estrādi. Tādēļ organizatori atver pieteikšanos dalībniekiem. Šoreiz laipni aicināti kori un deju kolektīvi, kā arī folkloras kopas un nepieradināto tautas deju(danču) dejotāji, iezīmējot amatiermākslas saknes un pieķirot dejas eposam īstumu. Düna ir viens no senākajiem Daugavas nosaukumiem, kas atspoguļo arī notikumam piemeklēto repertuāru.