12. septembrī Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) laida klajā jaunu lietotni ar nosaukumu "Tautasdziesmas", pavēstīja PBLA Izglītības padomes locekle Daina Grosa. Lietotne ir diasporas latviešu skolu bērnu dāvana Latvijai tās simtgadē un ir triju gadu darba rezultāts.

Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) gadskārtējā valdes sēde notiks no 27. līdz 29. septembrim Rīgā, teikts PBLA pārstāvniecības Rīgā paziņojumā. Valdes sēdes oficiālā atklāšana notiks 27.septembrī plkst. 9.00 Rīgas Latviešu biedrības nama Līgo zālē, Merķeļa ielā 13, Rīgā.

Gita Krastiņa. 2.daļa. Ar latviešu valodu mums ir līdzīga situācija kā citur Runājot par bērniem un viņu latviešu valodu Luksemburgā, skolotāja Gita Krastiņa ir pārliecināta, ka situācija ir ļoti līdzīga kā citur diasporā. Arī te bērni lielāko daļu laika pavada ārpus mājas, pie kam ļoti daudzas ģimenes ir divvalodīgas, kur viens no vecākiem nāk no Latvijas, bet otrs no citas valsts. Pie kam Gita domā, ka Luksemburgā šī divvalodība ģimenēs ir vēl izteiktāka kā citur, teiksim, Vācijā vai Francijā.

Gita Krastiņa. 1.daļa. Vispirms mācījos pati Lai gan Eiropas valstīs atšķirībā no citiem kontinentiem vienmēr ir dzīvojis vislielākais skaits latviešu, šobrīd tā asociējas tieši ar jaunajiem, pēdējā viļņa emigrantiem. Luksemburga ir valsts, kurā latviešu diaspora un līdz ar to arī biedrība ir viena no visjaunākajām latviešu kopībām ārpus Latvijas.

Mūsu interviju sērijas otrā dalībniece ir Inta Lāčplēse no ASV. Viņa ir dzimusi Latvijā, tad aizprecējusies uz Ameriku un teju pusi sava apzinīgā mūža nodzīvojusi viņpus okeānam. Inta strādā Mineapoles St Paulas latviešu skolā un dzīvo pavalstī, kur no maza strautiņa, kuram var pārkāpt pāri, sākas Misisipi - četurtā lielākā upe pasaulē. Inta Lāčplēse. Amerikā nodzīvoti vairāk kā 20 gadi

Māra Priedkalns. 2.daļa. Tagad latviešu valodu mācu pati Kad pirms nedēļas sarunājāmies ar Māru, jautāju, kā tagad, pēc daudziem gadiem un ar tik bagātu pieredzi, norit viņas latviskā ikdiena nelatviskā zemē? Māra stāsta, ka pastāvīgi strādā ar pusaudžiem Annas Ziedares vārdā nosauktajā Vasaras vidusskolā, kas izvietojusies latviešu īpašumā “Dzintari”, Dienvidaustrālijas pavalstī.

Šajās intervijās nerunāsim par emigrācijas iemesliem dažādos laika posmos, bet gan par to, kā diasporā notiek cīņa par latviskuma saglabāšanu katrā nākošajā paaudzē, kā gadu gaitā mainās šīs cīņas metodes un kādi ir tās rezultāti. Lai arī mums visiem ir kopīga kultūra un valoda, diasporas kopienas dažādās valstīs ir atšķirīgas. Arī latviskuma saglabāšana, mainoties paaudzēm, mainās, jo mainās diasporas pieredze, mainās motivācija un mainās apstākļi, kas to visu ietekmē.

Diasporas sadarbības platforma ar Latviju ir jāstiprina, tādēļ arī turpmāk tiks rīkots Eiropas Latviešu kongress, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēdētāja Elīna Pinto (attēlā). Pēc viņas domām, pirmais Eiropas Latviešu kongress, kas norisinājās no 28.jūlija līdz 30.jūlijam, apliecināja, ka diaspora ir gatava ieguldīt Latvijā.

Valstij pamazām veidojas izpratne par to, ka attiecības ar diasporu nav vienas dienas vai viena gada jautājums, bet ka tās jāplāno un jāveido tālredzīgi, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde Elīna Pinto. Viņa atzinīgi novērtēja Ārlietu ministrijas (ĀM) un Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) panākto vienošanos, kas nosaka, ka finansējums diasporas atbalsta pasākumiem turpmāk valsts budžetā tiks iekļauts kā ikgadēji pamatizdevumi jeb bāzes finansējums.

“Valsts izaugsmei kritiski nepieciešams apvienot vietējos centienus ar to spēku, kas ir mūsu cilvēkos ārpus Latvijas. Kopīgi vēl tāls ceļš ejams, tomēr pirmā Eiropas Latviešu kongresa ietvaros izstrādātā Simtgades ceļa karte jau iezīmē paradigmas maiņu Latvijas un diasporas attiecībās, tās veidojot uz abpusējas sadarbības pamata un plašā nozaru tvērumā,” uzsver Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde Elīna Pinto.